Vēsturiskā metode koncentrējas uz pētāmā priekšmeta izcelsmi un attīstību, un tā ir noteikta laika un pagrieziena punktu hronoloģijā.
Zināšanas ir kaut kas kultūrvēsturisks, kas ir saistīts ar telpu un laiku, kurā mēs atrodamies. Mēs savās zināšanās integrējam lietas, kas mums ir pieejamas, un tas laika gaitā mainās.
Ir svarīgi, lai viss tiktu dokumentēts. Zināšanu lielā problēma ir tā, ka nav datu. Tas bieži notiek, piemēram, pētot paleolītu, neolītu vai senās civilizācijas. Vēl viens piemērs ir fakts, ka nav kanoniskas kartupeļu omletes receptes.
Ir svarīgi zināt vēsturi ārpus studiju priekšmeta. Vispārēja kultūra un cilvēces vēstures pārzināšana minimālā līmenī ir svarīga, lai kaut ko saprastu, jo lietas vienmēr ir saistītas ar to kontekstu.
Vēsturiska karte ar laika hronoloģiju un pagrieziena punktiem, kas izraisījuši paradigmas maiņu.